Es vienā mežā zinu konkrētas vietas, kur ir brūklenes, kur mellenes.
Zinu konkrētas plantācijas, kur aug bērzlapes, cūcenes, vilnīši, rudmieses un tādā garā. Šīs sēnes praktiski ir visur.
Zinu arī kvadrātus, taisnstūrus, trijstūrus un apļus, kur aug baravikas, bekas, gailenes.
Ceturtdien aizgāju palūkot pēc sēnēm.
Piepļāvu 10 l spaini ar bekām, baravikām, gailenēm.
Mans 10 l spainis ir sarkans plastmasas spainis, kas kādreiz ir saturējis kečupu.
Groziņi man nepatīk.
Šim manam sarkanajam plastmasas spainim ir savas priekšrocības.
Spainis ir sarkans un pamanāms. Rokturi var nolikt uz to pusi, kur jāiet āra no meža. Groziņam rokturi nepakustināsi. Viegls.
Mans sarkanais sēņu kečupa spainis paredzēts 1-2 stundu sēņošanai, jo tad viņš ir pilns.
Atgriežoties pie ceturtdienas.
Ceturtdien lācīšu (apšu bekas) kvadrāta salasīju ~ 30 – 40 (tārpu procents pie tīrīšanas nav ierēķināts) smuki skaisti lielus lācīšus.
Mazos (tā ap 5 cm) lācīšus atstāju mežā nenogrieztus. Kādi 10 – 20 bija.
Domāju nogriezīšu, kad paaugsies.
Pienāca vīkends, bet man nesanāca aizbraukt aplūkot savus audzēkņus.
Protams, ka vīkendā pār mēžu pārnāca pāri pilsētnieku sēņotājceļarullis.
Pirmdiena.
Sanāca tā, ka pirmdien (vakar) bija iespēja iebrist mežā.
Skatos – zāles pa labi, pa kreisi. Cilvēki bijuši. Dzīvnieki savādāk mežu posta. Dzīvnieku takas arī ir šaurākas un zāli ar kājām pa labi pa kreisi nemīca.
Bet tas tā. Man pat vieglāk noteikt, kur man mazāk meklēt audzēkņus.
Mani mazie, mežā atstātie, lācīši bija pazuduši :/
Diezgan riebīgā kārtā – izrauti.
Es parasti sēni nogriežu maksimāli zemu pie sūnas un griezumu apklāju ar lapām vai sūnām
Lai svētdienas sēņotājiem būtu ko pastaigāt
Skrējuši pa mežu, kā aptrakuši.
Es parasti eju ļoti lēnam pa sev zināmajām vietām, jo sēnes aug baros un sameklēt vēl var tieši tai pašā kvadrātā. Kvadrāts ir jāizķemmē.
Nu, un ko tie skrējēji?
Skrējēji aplasījuši lācīšus (bet ne visus), jo tie viegli pamanāmi dēļ sarkanīgajām cepurītēm. Svētdienas sēņotāji nelien tādos pabiezākos kokos, kur maskējas pārējie lācīši, līdz sapūst.
Nu, neko.
Lēnā garā virzos pa saviem kvadrātiem un nolasu viņu nepamanītās sēnes.
Pirmdienā!
Pārsvarā gan bekas ar brūnām micēm, jo tās svētdienas skrējēji nepamana. Baravikas viņi arī nepamana
Baravikas gan procentuāli gadās samērā reti.
Nu jā, gailenes = 0!
Tā nu 1 h pastaigāju un piegriezu savu spannīti ar bekām un baravikām. Arī lācīši bija (!).
Es neņēmu citas sēnes, jo nav jau, kur tik daudz likt. Bērzlapes, cūcenes un tamlīdzīgās jau pievākts atliku likām.
Morāle? Steidzies lēnām!
Bildē tas sarkanais spainis un viens lācītis.

Tagad domāju izmantot google maps un sazīmēt savus kvadrātus