Maza sniega pika veļas pret kalnu.
Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās! 😉
Maza sniega pika veļas pret kalnu.
Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās! 😉
Šis man tā kā būtu pēdējais piliens WP naglā.
Pārējie WPblogeri iet uz WordPress › Download un tur visādīgi darās un lasa: WordPress › Blog » WordPress 2.3.2
Varbūt vēlāk ielikšu arī fragmentus `Ko Varbūt uzrakstīs Worpress blogeris` no pods.lv, laacz.lv, uc.
P.S. Labi. Lai nav jāmin mīklas, lasīt Custom Query – WordPress Trac – Trac.
Bilde, kuru es gribētu sev majās pie sienas. Tā m reiz m.
Bildes adrese tiešā: …Hogarth-satire-on-false-pespective-1753.jpg, ja tur nav, tad pie paša wikipedia raksta jābūt: False perspective (Hogarth).
Patīk tādēļ, ka es arī gribu uztaisīt līdzīgas idejas bildi.
(Bērniem)
Visādi gudri(e)nieki stāsta, ka paroles nevajag pierakstīt. Nu tas teorētiski ir pareizi, bet kā lai es atceros visādos ūberportālos lietotās paroles, ja tās ir šādas:
?
Random desmit pirkstu paroles.
Jālieto šifrētie datu glabātāji, piemēram, izmantojot TrueCrypt.
Nu, tad es tagad izdomāju variantus.
Pirmkārt – bankas paroles nekad, nekur nepierakstām. Tās mums būs pirmā līmeņa paroles.
Otrkārt – dažādas Firefox master paroles (u.tml.) ir otrā līmeņa paroles. Nu, tas ir lai tiktu pie visādiem paroļu saglabātājiem. Tās lieto uz sava datora un nejauc ar pirmā līmeņa parolēm, kuras nekad nesaglabā paroļu atgādinātājos vai kā viņus tur sauc. Paroļu saglabātāji saglabā tikai trešā līmēņa paroles.
TrueCryptam lietojam otrā līmeņa paroles. Pirmā līmeņa paroles ir svētas.
Treškārt – Vot, te arī ir tās trešā līmeņa paroles, kas diez ko nemaz neuztrauc.
Te arī mazliet piekavēsimies.
Ņemam teikumu tipa: Ai-dargie-Ziemssvetki (piemērs),
ejam uz superhakeruportāls.ru un reģistrējamies ar paroli: Ai-dargie-Ziemssvetki-superhakeruportāls.ru
Tas ir.
Čipers, haštable, ūber main paroles sastāvdaļa ir Ai-dargie-Ziemssvetki.
Tam klāt karinām portāla nosaukumu.
Maz?
Varam piekabināt klāt skaitļu virkni, kas mainās. Piemēram, mums labi patīk 666, 123, 69
Liekam Ai-dargie-Ziemssvetki-superhakeruportāls.ru-666-123-69
Citam portālam liekam Ai-dargie-Ziemssvetki-superCITShakeruportāls.ru-123-666-69
Ar trim reizēm pats uzminēsi.
Maz?
Liekam klāt domēna vārda pirmo alfabēta burta ciparu. a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž
Tipa a ir 01, e ir 07
Tagad jau sanāk: Ai-dargie-Ziemssvetki-superhakeruportāls.ru-123-666-69-26 (laikam) .
un tādā garā. Atcerēšanās sistēmas var būt dažādas.
Ja ļaunais superhakeruportāls.ru administrators (nez, kādēļ šādus sauc par administratoriem, ja tie būtu jāsauc par krakeriem?), izdomā pierakstīt lietotāja paroles izmantojot savu superhakeruportāls.ru, tad viņam būs slinkums, jeb nespēja sameklēt sakarības starp tavām starpportālu parolēm.
Līdz ar to, citu tavu portālu paroles netiks izrūnītas.
Sešus līdz astoņus [a-zA-Z0-9] burtiņus garas paroles sen vairs jau nelieto. Tas bija pagājušajā gadsimtā. Izņēmums ir, protams tādi arhaiski kantori, kā lamnet, bet tas ir cits stāsts un pierādījumi.
Sistēmās paroles administratori parasti glabā `šifrētas`, sakodētas.
Tikai nopirkti sistēmu administratori vai tādi, kam ar galvu nav viss kārtībā, var atļauties sistēmas lietotājiem izsūtīt lietotāju paroles, piemēram, uz epastu.
Tas nozīmē, ka paroles netiek šifrētas, ja reiz tās atklātā tekstā iespējams atsūtīt pa epastu.
Kronis – ir redzēta MySQL parole = ??????. Jā, sešas jautājumzīmes. Tas laikam pašapmāns?
Papildinformācija: mans Datuve.lv ieraksts – blackhalt-droshas-paroles-datuve-lv.txt.
Tas tā, veltījums lietotājiem, kā, jānis@inbox.lv (draugiem.lv) user:janis: pass:janis (piemērs).
Nu, ja nesanāk, tad liec jānis un gaidi tiesas pavēstes.
Ā, un vicināt KL pantus tu vari cik ļoti, tikai neaizmirsti, ka tev būs jāpierāda, ka 2004. gada 13.septembrī plkst. 6:13:13 tu neatradies pie datora, jo redz, tajā laikā no tava datora IP tika uzlauzta NASA.
Stāsti nu, ka tu biji tikai zombijs. Saglabā tramvaja biļetītes!
Tālāk tādas kā pārdomas++
janis paroļmeistars
Par Rainbow tables un tādā garā šoreiz nerunāsim. Par SHA1, SHA(*) vs MD5 arī.
Bez vārdnīcas (MD5 [Метод грубой силы – BruteForce]). Skeptiķiem – tika izmantots tikai [a-zA-Z0-9] vai pat [a-z], kas īsti nav mūsdienu pilnā pārlase: G2G
Internetā atrodami diezgan lēni un gļukaini BruteForce tūļi (ātrums atkarīgs arī no datora veiktspējas un programmas pielasīšanas sistēmas), bet ir atrodami.
janis
md5 hash = fcb7c217c638fe897711da11cec7a38f
Atminēts 10 minūtēs un 46 sekundēs.
JaNiS
md5 hash = 989079faabc4a947377b31534ab3f342
Atminēts 25 minūtēs 27 sekundēs.
Kā redzams, lielie burti spēlē labu lomu.
Bonuss #1:
janis
md5 hash = fcb7c217c638fe897711da11cec7a38f
BET pārlase tikai a-z, neizmantojot A-Z un 0-9
Atminēts 20 sekundēs.
Bonuss #2:
banka
md5 hash = f6a63dfae760d39bd467a28d053938cb
BET pārlase tikai a-z, neizmantojot A-Z un 0-9
Atminēts 3 sekundēs.
Tas ir mājas pārbāztais dators!
Jāni, cik tev maksā par 11 minūtēm?
Tava biznesa sarakste maksā 11 minūtes.
————–
Amen P.s.s.
WordpreZ protamZ rulzSuk. FirefoX uzspiežam Ctrl+f un dabūjam neatjaunojamu dzeltenu fona krāsu interesējošam vārdam. Tipa – Highlight all. Stilīgi :rol:
– oi, nošāvu jūzeri. Paroles palika galvā!
//Kompromiss – Feindflug – I./St.G.3 [Phase 2] – Outro (’96)
wget http://hop.02.lv/sf -O WikiCharts5000.csv
pr0ns valda
AA – Tikko noparkoju savu BMW stāvvietā un pats norāvu uz mutes.
DD – Huļiš?
AA – A bļe inerce izkāpjot vēl bija palikusi.
DD – Kruta bļe.
AA – Diskus atnesi?
DD – Jā, atnesu tavu kalbasņiku tuc tuc.
AA – Margala vikaļu!
DD – Nu labi, deju mūziku atnesu. Še, CD-RW. Ar PuTTY rakstīju.
AA – Kruta. Bļe nākošreiz CD-RW nenes. Atstoj. Nākošreiz nes HDD! Vrubil?
DD – Aga.
AA – Margala vikaļu!
DD – Huļiš rakstus no db.lv zodz?
AA – A tev problēmas? Tas ir bizness bļa!
DD – Vnudril.
AA – Iedod paturēt Latvijā pirmo Canon EOS-1Ds Mark III!
DD – Atšujies!
AA – Podā nerakstīšu.
DD – Labi, tikai ne ilgi.
AA – Ahujetj! Smags maita.
DD – Atdod!
AA – Da lāb, še.
DD – Mans!
AA – Huļiš normālu domēnu nepērc savam atstojam lam.good.lv?
DD – Bļe naudas nav.
AA – Kāds jāuzmet.
DD – Aha.
AA – A ja tas idiots noklausās un uzraksta?
DD – Dirst lai iet, sariebsim!
AA – Kas tas par vārdu?
DD – Bratva atriebs.
AA – A davaj mēramies?
DD – A tev rulete ir?
AA – Ir.
Šis ir nekam nederīgs un nevajadzīgs SEO tests, lai salīdzinātu divu dažādu vietņu izrakstīšanos G000000Glē.
Ierakstu laiki vienādi. Birkas vienādas un tādā garā.
Atslēgas vārds mumsīm būs: ĀjĢlznMĒmM
Rezultāts, protams, mazliet jāpagaida.
Neteikšu, ka ir ideāli, bet ir ciešami. Minefield mazliet nobrūk, ja maina (staipa) pārlūkprogrammas loga izmērus. Ņemot vērā to, ka uz Opera 9.25 tieši tāpat tā sejiņa staigā, ja nomaina pārlūkprogrammas izmērus, uzskatu, ka Minefield 3.0b3pre iziet šo testu. Kādēļ salīdzinājums ar Opera? Tādēļ, ka operisti klaigā, ka viņu pārlūks šo testu iziet, iztur (Opera 9 Passes the Test).
Firefox/3.0b2 to seju mazliet izstiepj uz leju.
Jābūt šādi:
Tas, ka IE 8 ir teorētiski izturējis Acid2 testu, jo ir pieejams VIDEO, ir skaisti. Tu padomājies tik, video! Mazāk durījiet cilvēkus, M$isti!
Attapīgajiem: Minefield (trunk build), the trunk releases of Mozilla Firefox version 3.
The development name for Mozilla Firefox 3 is Gran Paradiso. The precursory releases are codenamed “Minefield”, as this is the name of the trunk builds. “Gran Paradiso”, like other Firefox development names, is an actual place; in this case the highest mountain group in the Graian Alps.
http://en.wikipedia.org/wiki/Mozilla_Firefox
Acid2
Acid2 is a test case designed by the Web Standards Project to identify web page rendering flaws in browsers and authoring tools. It is a modern take-off of the Box Acid Test, also known as Acid1, from 1997.
http://en.wikipedia.org/wiki/Acid2
Saites:
Datuve.lv: Datuve :: Internet Explorer 8 Beta 1 gaidāms 2008. gada pirmajā pusē
Acid2 tests: The Second Acid Test
Man brīžam ārkārtīgi patīk sports!
Kakā vislabākais! Kakā tikai vislabākais?
Vai ir kādi jauni atklājumi dopingošanas lauciņā? Vai tiešām uz tuptūzi tiek tikai medaļu ieguvēji? Jā, izdzen viņi nabadziņi sevi, izdzen.
Nu es ierēcu (c)
Es, protams, varu kļūdīties, bet tas taču ir localhost
New data storage layer for bookmarks and history (using SQLite).
Grāmatzīmju glabāšanai izmanto SQLite datubāzes dzinēju.
Ne tikai grāmatzīmju: content-prefs.sqlite, cookies.sqlite, downloads.sqlite, formhistory.sqlite, permissions.sqlite, places.sqlite, search.sqlite, places.sqlite-journal un varbūt vēl kaut ko. Tādas datnes es tur pamanīju.
Tad nu šādā veidā diezgan smuki var sameklēt dažādas blēņas savā Firefoxī. Tālāk bildes, kā tas izskatījās.
Mazliet apskatīju tos Smart Bookmarks un tādā garā. Iepriekš uzinstalēju All-in-One Sidebar ekstensiju, lai tā smukāk.
Bilde, kurā redzams kā darbojas Google Suggest, kas arī iepriekš ir darbojies. Zvaigznīte labajā pusē pie adreses ļauj ar vienu klikšķi saglabāt lapu, vietni savās grāmatzīmēs. Grāmatzīme aizlido pie Unfiled Bookmarks. Ja noklikšķina otreiz uz zvaigznītes, tad grāmatzīmi var labot.
Tā izskatās lielā labošana no Bookmarks Menu -> Show All Bookmarks. Var salikt visādas birkas (Tags), aprakstus, atslēgas vārdus.
Ierakstot adreses lauciņā vārdu black, uzreiz jau tiek piemeklēts saturs no nezin cik vietām. It kā no grāmatzīmēm un apmeklējuma vēstures.
Vēl viena bildīte ar grāmatzīmēm sānu joslā.
Nobeigumā – kā datne places.sqlite izskatās iekš MySQL datubāzes (phpMyAdmin – Web Database Management). Katras tabulas struktūra izskatās vēl nesaprotamāka 😉
Pagaidām neizskatās, ka programma būs vieglākai dzīvei. Nezinu, vai es tos tagus katrai grāmatzīmei tur tā arī bakstīšu.
Teksts no Rīgas Atkarības profilakses centrs – Testi. Tā vietne nevisai korekti pašlaik darbojās (salūzusi), tādēļ pārpublicēšu:
Ja Jūs apstiprinoši esat atbīldējis(-usi) vismaz uz 7 atbildēm, tad būtu ieteicams meklēt profesionālu palīdzību esošo problēmu risināšanai.
// Pink Floyd – Money
Blogu beigu sākums.
Ja Tev dārga savu tuvinieku veselība, tad izdzēs padauzas (padaudzblogus) no sava RSS lasītāja! Tu vai Tavs tuvinieks var kļūt atkarīgs (atkarība no azartspēlēm) no to padauzu reklamētajām kakām (dažādas azartspēļu lapeles), kā viņi paši ir atkarīgi no alkatības. $$$
Ja kādam cilvēkam jau ir kaut kāda atkarība, piemēram, smēķēšana, datoratkarība, tad viņam ir daudz vieglāk iesmērēt jaunu atkarību – atkarību no azartspēlēm. Zinu pēc sevis
Nereklamē kaku lapas, kuras, iespējams, reklamē darījumus ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm!
Blogi līdz šim ir bijuši vieta, kur var lasīt nenopirktu viedokli.
Kā es gribētu, lai google uzliek uz tām kaku reklamētāju lapām: Šī vietne var kaitēt tavam datoram.
Tie stulbeņi, uz kuriem jūs mērķējat savu reklāmu, jā jūs padauzas reklamējat, ir arī tavas sabiedrības daļa, tavas dzīves nodzīvošanas sastāvdaļa. Vai padauzas dzīvē visapkārt ir vienīgi stulbeņi?
P.S. Vārds Naudiņa ir eifēmisms.
P.S.S. Banneris lapas sānā ar kaku ir 200% atbildība, jo tiek mazgātas rokas nevainībā.
Tas lai tā fiška tuvāka sirdij.
Ietekmes avoti:
Līdzīgbilde: Vai Edgars Zalāns ir Žoržs Siksna? – tribine.lv
Teksts: fappings atbrīvos – jaunais kandidāts dedzina
Teksts:
Pameklējam: Žoržs Siksna – Google attēlu meklētājs
Atrodam: B00397l.jpg (JPEG Image, 161×161 pixels)
Pameklējam: Edgars Zalāns – Google attēlu meklētājs
Tālāk lovkostj ruk i ņikakova abmana. Salīmējam PDz, mazheks, tribines rakstu kopā ar atrastajam bildēm. Izveidojas viedokļu putriņa. Tas arī ir viss.
17.decembrī vārdam Weblog bija 10 gadu jubileja, tādēļ šodien pastiprināti apstaigāju Latvijas blogeru vietnes.
Izmantoju arī savu RSS lasītāju, jo aptuveni puse blogu autori pievērš visai lielu uzmanību tam, cik liels ir RSS abonentu skaits. Visai iespaidīga statistika. Baigais cipars, vai ne? Neaizmirsu apmeklēt arī некур.лв RSS ziņu savācēju (RSS agregatorsaits), kur princips ir elementārs, kā divdesmit seši reiz astoņi simti piecpadsmit kvadrātā. Vēl jo vairāk ikdienā, apmeklēju nekur.lv un nekādu analogu tam man nevajag. Jautāsi Kas tas par sūdu, kas pārpublicē tava bloga saturu? Uz to man nav konkrētas atbildes. Jūs domājat – tas ir parasts jautājums? Padomājiet vēlreiz! Laikam vissvarīgāk ir uzķert to domāšanas paņēmienu.
Hmm, varbūt esat pamanījuši, ka nu jau Ziemassvētki nav aiz kalniem, proti, palikušas dažas dienas līdz kulminācijai? Cik tad nopietni tas viss izvērsīsies? Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, kad ikviens blogu autors kļūst īpaši aktīvs. šņuk šņuk. Tas arī neko vairāk nenozīmē, ka Ziemassvētki tuvojas nenormālākajā ātrumā. Un vispār – laiks skrien.
Es tā pieņemu, ka par brīvo enciklopēdiju Wikipedia zina lielākā daļa Interneta lietotāju. Nerakstīšu par google knol, jo krizdabz un datuve jau paspējuši. Google Knol idejiski vairs nav klasiskais wiki, taču tiek pozicionēts kā centralizēts kvalitatīvas informācijas avots. Svarīgi ir atzīmēt, ka projekts ir beta stadijā un pagaidām ir izsūtīts nelielai testētāju grupai. Atliek tik gaidīt jaunu tiešsaistes enciklopēdiju!
Datuve.lv nav kaked. Tas notiek tad, ja spēlējās ar referer lauciņiem.
(0)Kernel panic: Fatal exception in …
Tavs zaglis.sh