Monthly Archives: janvāris 2008

Travian piezīmes

Travian ir tiešsaistes stratēģiskā spēle. Tā izstrādāta Vācijā (Travian Games GmbH). Spēlē izmanto pārlūkprogrammu (browser-based game). Tur ir jābūvē ēkas, jāattīsta resursi, jākaro. Kā jau visās stratēģijas spēlēs. Spēle nosacīti notiek Romas impērijas laikos.

Travian spēlēju pirmo reizi. Var izvēlēties trīs rases – Romans, Teutons, Gauls.
Mans spēlētājs ir Roman. Par citām rasēm daudz nezināšu teikt.

Spēlei ir laba pamācība (FAQ): \travian\faq.

Tev var noderēt lielā karte: Travianmap – The map to find travian friends, Kauju analizators: Battle report archive for online web based strategy Travian.

Var noderēt arī Firefox ekstensija: Greasemonkey :: Firefox Add-ons.
Ar Greasemonkey tu vari izmantot, piemēram, šo skriptu: Travian3 Beyond – all language – Userscripts.org.
Tas ieslēdz papildus funkcijas.
Izskatās apmēram šādi:

TravianTravianTravian

Vēl var noderēt: Travian: Antifarm\Troop saver – Userscripts.org.
To var ieslēgt tad, kad tev ir maza armija, bet tuvojas liela armija un gaidāms uzbrukums tavam ciemam. Tavs karaspēks tiek aizsūtīts prom un uzreiz atgriežas. Tā tev neapkaus karaspēku.

Jābūt Rally point (latviski varētu tulkot, kā Apvienošanās vieta). Tas vajadzīgs, lai varētu nosūtīt karaspēku. \travian\faq – Rally Point.
Rally Point

Jābūt arī pietiekami ietilpīgai Slēptuvei (Cranny) vai arī ātri jāiztērē, jāpatērē, jānosūta resursi, lai lielā armija tevi mazāk apzagtu. \travian\faq – Cranny.
Cranny

Lai nosūtītu resursus, vajag Marketplace (Tirgus laukums). \travian\faq – Marketplace.
Marketplace

Travian

Par pārējām mājiņām var palasīties: \travian\faq – Building Overview.

Resursus jāattīsta vienmērīgi.
Tur ir tāds Travian Plus ar 30 naudām, to sākumā labāk neizmanto. Vēlāk noderēs. Var, protams, darīt pavisam citādāk.

Tas arī pagaidām viss.

Advertisements

Kauns par Austrāliju

Tagad, kad Austrālijas apmeklēšana ir būtiska pašapziņas līmeņa noteikšanai un spējai identificēties ar vidējo latvieti … (trejpunktis)

Es esmu viens no tiem, kurš nekad nav bijis Austrālijā, bet ļoti to vēlētos kādreiz izdarīt.

Austrālijas pludmale » Pods.lv – Latvijas interneta pods

Tas taču sen zināms, ka katram latvietim vienreiz dzīvē ir jāapmeklē Austrālija.
Latgale nav obligāti, bet Austrālija gan.

Austrālijas karogs:
Austrālijas karogs?

Šeit labi iederas citāts no kāda Melnās Mambas lasītāja komentāra:

hmwtf – 28.01.2008. | 23:39

a kaa savadak, maajaa visi divani ap kompi, lai var skatities recigus vidoe, lasit fignu, ka4at muziku , nodirst kadu utt. 🙂 tagad bez kompja nekada pasede6aana 😀

Svešie otrpus kompim — Melnā Mamba

Latvian Dreamz.

Iedomāties

Mercis Ja tu raksti sev, tad iedomājies sevi.
Ja tu raksti par sevi citiem, tad iedomājies sevi.
Ja tu raksti par citu sev, tad iedomājies sevi.
Ja tu raksti par citu citiem, tad iedomājies citu.

Ja tu lasi par sevi, tad iedomājies sevi.
Ja tu lasi par citiem sev, tad iedomājies sevi.
Ja tu lasi par citiem, tad iedomājies citu.

Tas dzejolītis ir tāds mēģinājums izlobīt kašķu cēloņus.

favicon.ico

favicon.ico Favicon (FAVorites ICON saīsinājums no angļu valodas) – vietnes ikoniņa, nozīmīte, bildīte.
Favicon ikoniņa redzama pārlūkprogrammas adrešu joslā (location bar) pirms URL (pirms vietnes adreses), kā arī pie grāmatzīmēm (bookmarks), pārlūkprogrammas cilnēs (tab) un arī citos pārlūkprogrammas elementos, rīkjoslās (toolbar). Un tādā garā.

Parasti tiek izmantots maziņš – 16×16 pikseļu liels, ICO formāta attēls. Var būt arī lielāka izmēra, piemēram, 32×32 pikseļi. Jārēķinās ar to, ka par 16×16 pikseļiem lielākas Favicon ikoniņas pārlūkprogrammā var tikt samazinātas līdz 16×16 (tai pašā adrešu joslā).

Tradicionāli Favicon datnes nosaukums ir favicon.ico un tā atrodas vietnes saknes direktorijā (root directory). Vairums parlūkprogrammas Favicon meklē tieši tur. Piemēram, http://tavalapa.lv/favicon.ico .

Mūsdienu pārlūkprogrammas Favicon ikoniņas atrašanās vietu nolasa no (X)HTML koda, <head> daļā.
Ikoniņas XHTML kods parasti izskatās šādi:

<link rel="shortcut icon" href="/favicon.ico" type="image/x-icon" />

Ikoniņa varētu arī neatrasties saknes direktorijā, bet tas nebūtu vēlams.
Vēlamais datnes formāts ir ICO, jo vairākas pārlūkprogrammas citus formātus neatbalsta.

Pašu favicon.ico datni veido, zīmē ar attēlu rediģēšanas programmu, piemēram, GIMP.

Ikoniņas attēla sagatavi vieglāk ir zīmēt izmantojot citu datnes formātu, piemēram, PNG.
Kad ikoniņa ir uzzīmēta, to pārveido uz ICO formātu.

Tā izskatās GIMP vietnes PNG Favicon ikoniņa Mozilla Firefox pārlūkprogrammā:
favicon.ico
(Jā, viņiem ir PNG, jo viņi to var atļauties. Mirstīgie turpina lietot ICO.)

Zemāk dažas saites, kur Favicon var ģenerēt, zīmēt, pārveidot tiešsaistē (on-line):

favicon.ico Generator
Favicon ikoniņu ģenerators. Iespēja ikoniņu pašam uzzīmēt pa pikseļiem. Var augšuplādēt JPG, JPEG, GIF, PNG, BMP vai jau gatavu ICO formāta attēlu un tad turpināt apstrādāt.
Genfavicon. Free Online Favicon Generator. Icon Generator.
Favicon ikoniņu ģenerators. Konvertē Favicon no JPEG, GIF, PNG formātu datnēm. Attēls var būt līdz 4 MB liels. Iespēja izkadrēt attēlu.
favicon2dots
Konvertē Favicon uz tādu kā 3D formāta attēlu.
Tiny Icon Factory
Mazas, vienkrāsainas ikoniņas.

Citas ar Favicon saistītas saites:
Flavicon
256 Pixels – a daily favicon design challenge
favikon
FavIcon from Pics — favicon.ico for your website
Dynamic Drive- FavIcon Generator
ConvertIcon
Web Script Lab » Favicon Generator
Faviconize – the favicon directory
Favicon Generator
Favicon Generator | Make Free Favicons | Create a Favicon.ico Design
Favicon Generator Tool · Dagon Design
favicon.ru – favicon.ico generator and editor
Favicon, Favicon Generator FREE favicon ico graphicsguru passion for pixels
Favicons! Generate your favicon and leave your footprint

Favicon – Wikipedia, the free encyclopedia

Balts priekšmets uz balta fona

Balts priekšmets uz balta fona

Atbilde: Archija Weblogs – Artūrs Zeļenkovecs par dzīvi » Kā nepareizi nobildēt spīdīgas lietiņas
un
Pēteris Caune (Fotokonkursam “Balts priekšmets uz balta fona”).

Aizmirsu pateikt. Mums Mākslas akadēmijā bieži vien gleznošanā neļāva gleznojumos izmantot balto un melno krāsu 😛
Balto var uzgleznot arī ar dzelteno un tādā garā.

Vai vari salocīt A4 papīra lapu astoņas reizes?

Paņem A4 papīra lapu un sāc locīt!
Uz pusēm (viens), tad vēl uz pusēm (divi), utt.
Skrūvspīles, plaķenes un āmurs varētu noderēt 🙂
A4

Kūlais zīmulis

bytes
Tā teikt, uz katru viskrutāko atradīsies vismaz pa vienam vēl krutākam.
Saskatu līdzības šodienā.
Bilde no hvz kurienes.

Used: 0% of 3GB

Viens nopietns iemesls *wordpress.com labā.

free upload space has been increased 60x from 50mb to 3,000mb.

Free Space to Three Gigabytes « WordPress.com

Gitar – Žigulis

Sviestiņi Turpināt lasīt

Пей

Vecais joks ar piecīti.

Изображение:1, 3, 5, 10, 25 советских рублей 1961 г. Аверс.jpg — Википедия
Рубль — Википедия

Democracy

Nofočēju jums ugunssienu (2048 x 1536 piheļi):

Democracy

Tas ir Merkakis (Guru, Star) veļas mašīnā (Sociumā).

SkaidrojumsZ:

– Izcelsme – franču démocratie < sengrieķu dēmokratia < dēmos ‘tauta’ + kratosvara’.
– 1. Politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.
– 2. Demokrātiski pārvaldīta valsts.

SkaidrojumsZa avots: hvz (iepūt).

P.S. Tikai nesakiet, ka jums nepatīk TOPi 🙂 Jums nepatīk vietu sadalījums 🙂

$http_response_header

Divi pārsteigumi.
1. PHP file_get_contents() funkcijas $http_response_header;
2. ir tāds domēns http://www.dfgdfgdfgdf.com OMG.

To domēnu es uzdrukāju klikatuklakatu randomā. Nejauši. Tā, kā drukājot nevajadzīgas paroles.

Nezinu vai baigi pareizi uzrakstīju to PHP file_get_contents() funkcijas konstrukciju, bet darbojas:
<?php
$url=file_get_contents('http://www.dfgdfgdfgdf.com/', false, $http_response_header, 0, 0);
print_r($http_response_header);
?>

Šis te atkal ielasa Googles lapas pirmos 100 baitus:
<?php
$url=file_get_contents('http://www.google.lv/', false, null, 0, 100);
?>

Es arī māku TOPS

Vispār jau tie blogu TOPi ir tikai tādi sociuma topi. Mans sujektīvais blogu TOPs izskatītos kudiš savādāks.
Onkulis ar’ uztaisīja savu RSS topu – Latvijas lasītākie blogi.
Man ar’ sagribējās paspelēties ar Technorati un Feedburner APIņiem.
Tātad TOPs:

LV BloGTop 100+ (ALPHA)

Alfa versija, jo pagaidām nekas tur nenotiek reālā laikā. Neesmu izgudrojis, kā varētu vienmērīgi atjaunot datus.
Ar Feedburner vēl +-, bet ar Technorati – You can make up to 500 Technorati API calls per day, and there is no charge.
Bez tam negribas uzspridzināt serveri ar vairāku simtu pieprasījumiem uz tiem servisiem.
Nebūtu slikti, ja, piemēram, hackers.lv counter – Simple Web Hit Counter uztaisītu kādu savu API 😉

Tā nu manā TOPsī šodien ir 163 bloks. Populārākie(hmz) latviski rakstošie bloki. Latviešu laikam.

Pievienoties var te: http://blogtop.lv/#txt

Zagļiem.LV

Te var forši pazagt un patulkot rakstus:

http://www.smashingmagazine.com/wp-rss.php
http://feeds.feedburner.com/SmashingMagazine

http://www.techcrunch.com/wp-rss.php
http://feeds.feedburner.com/Techcrunch

Un te ir vēl:
http://technorati.com/pop/blogs/

Nu jūs jau paši zināt, ka es zinu, kur jūs ņemat smukos rakstus.

Kā pasargāt sevi ar Mozilla Firefox #1

Security Spēli nosauksim par BlackHaltPrivacy. Citi nosaukumi, protams, uzklausāmi.

Kas ir privacy?

privacy
Internet and TCP/IP Network Security. Securing Protocols and Applications. (By Uday O. Pabrai, Vijay K. Gurbani). – McGraw-Hill – 1996 – 351 p.
(NS:350)
privātums
LZA Terminoloģijas komisijas informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas apakškomisija
(IT&T)
приватность

Fiziskas personas vai organizācijas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par to drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot.

Lielā terminu vārdnīca – termini.lv

Pasargā sevi ar Mozilla Firefox. Sāksim no sākuma. Level 1.

Sākam:

1. Jāuzinstalē spraudnis Web Developer :: Firefox Add-ons;
2. Izmantojot Web Developer, jāatslēdz REFERER (HTTP_REFERER). Pasākumu dēvē par dereferer;
3. Jāatslēdz ārējie external cookies (ārējās sīkdatnes);
4. Jāatslēdz Java.

Paskaidrojumi:

1. Spraudnis, kas vairāk domāts mājaslapu (vietņu) izstrādātājiem, ar savu funkcionalitāti spēj pasargāt (Privacy) arī parastu lietotāju. Ar Web Developer tu vari arī pretoties dažādu mājaslapu (vietņu) izstrādātāju iegribām.
Web Developer

2. REFERER norāda tavu gaitu pa mājaslapām (vietnēm). REFERER parāda, no kuras mājaslapas vai e-pasta vēstules, vai cita dokumenta tu esi uzklikšķinājis uz kādu vietni (piemēram, šo). REFERER parāda, no kuras lapas tu `nāc`. Mājaslapu (vietņu) uzturētāji šo informāciju labrāt uzkrāj (logo, ieraksta žurnālā) un vēlāk analizē. Es, piemēram, arī ievācu jebkuru REFERER informāciju un to analizēju (sporta pēc).
Piemērs no šī bloka (People clicked links from these pages to get to your blog):
REFERERs

Ja tu, piemēram, Googlē ierakstīsi kādu meklēšanas frāzi un uzklikšķināsi uz rezultātos atrasto vietni, tad vietnes īpašnieks smuki redzēs, ko tieši tu meklēji, kad nokļuvi viņa vietnē.
Piemērs no šī bloka (These are terms people used to find your blog):
Search Engine Terms

Nevienam nav jāzina, no kuras lapas tu ieradies šajā lapā! Nevienam nav jāzina, ko tieši tu ierakstīji Google meklēšanas lodziņā!

Daži mīnusi. Dažās mājaslapās ar nepareizi nokonfigurētu hotlinking varētu nerādīties bildes. Tev `ļoti vajadzīgām lapām`, kas ir 1%, REFERER var ieslēgt uz brīdi, ja tās nespēj citādāk darboties. Ja kāda forša lapa nedarbojas un iet šķērsām bez REFERER, tad tu vari ieslēgt REFERER, bet nu skaties pats.
Dažās mājaslapās, lai lejupielādētu kādu datni (failu) jābūt ieslēgtam REFERER. Te REFERER var ieslēgt tikai uz to brīdi.
Vēl viens mīnuss: Ja tu pārāk bieži pārlādē, apskati, vazājies pa lapām vienas vietnes ietvaros, tad veidojās efekts `tas ir tas tur, no tās tur IP adreses, kam manos log failos neuzrādās REFERER`. Ko te darīt, apskatīsim citreiz.

Mīnuss šīm te dereferer pasākumam ir arī vietņu uzturētājiem, arī man, jo es vairs neredzēšu dažādu interesantu informāciju par tevi, bet es daudz neuztraucos, jo tik un tā to (dereferer) nedarīs 99% lietotāju.
Nē, ir viens pluss arī uzturētājiem. Mazāki log faili 🙂
Atslēdzam: Disable Referrers

3. Vairumā mājaslapu ir dažādi ārēji skaitītāji vai citi objekti, kas ievāc informāciju par tevi. Ja ir uzstādīts, ka tiek liegti external cookies, tad tev ir lielāka drošība, ka par tevi zinās mazāk.
Piemēram, tu vari apmeklēt http://www.microsoft.com/ un ar Web Developer apskatīties kādu informāciju microsoft.com saglabā sīkdatnē (cookie) ar nosaukumu WT_FPC (aiz id vērtības parādās tava IP adrese).
View Cookie Information
Te es sliecu uz to, ka cookies jāatslēdz vispār, bet pirmajā līmenī tas būtu par šerpu.

Atslēdzam: Disable External Site Cookies

4. Tā ir tāda samērā bīstama programmatūras parādība, ko tev noteikti būtu jāatslēdz, jo tu viņu neizmantosi tik un tā biežāk kā 1%, ja vispār izmantosi. Ja vari, tad atinstalē vispār nost Java. Neko gudrāku par Java un Java applet un tml. neuzrakstīšu, jo vienmēr to esmu atslēdzis. Pārlūkprogrammā tādu ekstru točna nevajag. Visas ekstras, kuras tu ne pārāk pārzini, tiek uzskatītas par maģiskām. Maģiju atslēdzam!
Atslēdzam: Disable Java

Ā, ar Web Developer jebko, ko esi atslēdzis jebkurā laikā vari atkal ieslēgt. Papildinājumi un ieteikumi `Level 1` un `Level 2` ir laipni lūgti. Tīklā neredzams tu kļūsti pamazām 😉 Parasti gan drošībnieki dara pretēji – visu atslēdz un tad vajadzīgo pamazām pieslēdz.
Spirāle

Tests: Your IP address and browser info. Cits tests: Pods.lv whois

Lai pārāk neieietu sviestā, šodienai pietiks. 😛

Falco

Kaut kādā TV reklāmā visu laiku skanēja. Video: Turpināt lasīt

Ups CooLynX

CooLynX prot htaccess. Turpināt lasīt

Feedburner

Ja jūs vēlaties lasīt šī bloka ziņas ar stundas, dienas nokavēšanos, tad varat noriskēt nomainīt normālo RSS barotni uz šo:
http://feeds.feedburner.com/blackhalt

Man no tā būtu vismaz šādi labumi:
Pieejami visādi topi;
Ja es izgudroju nomigrēt uz kādu citu servisu vai tml., tad es nomainu iekš http://feeds.feedburner.com/blackhalt tikai pāris rindiņas un jūs nemaz neko nenojaušat (gandrīz).

Jums lasītāji, labumus no http://feeds.feedburner.com/blackhalt diemžēl neredzu.

Kurš stiprs, tas var lietot abas RSS barotnes uzreiz un saprast atšķirības.

P.S. WordPressisti it kā kaut ko bur par to, ka wordpress.com lietotajiem būšot pieejama sava kaut kāda RSS statistika.

Kas bija pirmais – vista vai ola?

Mercis Guru Pirmā bija vista.

Tā bija ideja – vista, nevis ideja – ola. No olas nevarēja rasties ideja – vista.
Dievs radīja cilvēku, nevis zīdaini.

Chicken or the egg?

В крупных городах СССР, чтобы получить прописку в крупном городе, человек должен работать. Чтобы устроиться на работу, нужна прописка.

KDE 4.0 Released

Pomporom!

Oficiālais paziņojums: K Desktop Environment – KDE 4.0 Released.
Te tāds openSUSE Live-CD: KDE Four Live CD.

Kopumā – pabriesmīgi. Gļuki daudz.
Nezinu, vai nu konkrētais SUSEs KDE Four Live ir gļukains, vai VirtualBox, ar kuru šo te testēju, vai abi kopā.

Screenshots:
KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4 KDE 4