Kas ir cenzūra?

Cenzūra Man pagaidām neizcenzētais Vikipēdijas ieraksts par cenzūru škiet gana labs, tādēļ daļu pārpublicēšu kā citātu (ja nu izcenzē):

Cenzūra ir varas izmantošana, lai kontrolētu vai ierobežotu vārda brīvību. Šo varu parasti realizē valsts, kāda ietekmīga cilvēku grupa vai organizācija. Cenzūra ir ikviens mēģinājums aizliegt informācijas, viedokļu vai izpausmes veidu brīvību, piemēram, ierobežojot mākslu vai vulgārismu lietojumu valodā. Parasti to pielieto, lai kontrolētu publiskas darbības, bieži – pasludinot šīs darbības par krimināli sodāmām. Cenzūras objekts var būt jebkas, sākot no vārda līdz pat veselai idejai. Teorētiskais cenzūras mērķis ir stabilizēt vai uzlabot sabiedrību, pār kuru cenzoram ir vara.

Cenzūra var būt tieša – piemēram, ja likums aizliedz publicēt vai izplatīt noteiktu informāciju, kā Austrālijā, Saūda Arābijā vai Ķīnas Tautas Republikā, kur aizliegts aplūkot atsevišķas Interneta lappuses, – vai netieša (piemēram, ja cilvēkiem ir bail paust savu viedokli, jo, to darot, viņi riskētu ar dzīvību, darbavietu, vietu sabiedrībā, akadēmisko statusu utt.; skat., piemēram, Makārtijisms).

Cenzūra ir raksturīga diktatūrām un citām autoritārām politiskām sistēmām, kā arī atsevišķiem reliģiskiem grupējumiem.

Pastāv arī uzskats, ka cenzūrā ietilpst citi ideju vai viedokļu ierobežošanas veidi, piemēram, propaganda, masu mediju ietekmēšana, nepareizas vai nepilnīgas informācijas sniegšana, jo šīs metodes neļauj cilvēkiem saņemt pilnīgu un precīzu informāciju, kas savukārt ierobežo cilvēku atvērtību jaunām idejām un viedokļiem. Līdzīgā kārtā par cenzūras formu mēdz uzskatīt arī “vārda brīvības zonas” (free speech zones) – publiskās vietās speciāli nodalītas teritorijas, kurās politiskie aktīvisti drīkst paust savu viedokli.

Arī politkorektumu uzskata par cenzūras paveidu, jo tas nozīmē informācijas izmainīšanu, lai tā atbilstu noteiktiem oficiāliem uzskatiem. Pastāvīgi lietots, politkorektums var kļūt arī par pašcenzūras formu.

Cenzūra – Vikipēdija

Te, savukārt, citāts no Latvijas Republikas Satversmes:

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Veco laiku cenzūras piemērs:

Bija tāds Spānijas galma gleznotājs – Goija.

Ir viņam divas gleznas “Kailā Maha” (1800) un “Apģērbtā Maha” (1803).
“Apģērbto Mahu” viņš uzgleznoja pēc tam, kad dažiem samaitātiem un svarīgiem pilsoņiem kaut kas notika ar organismu un tie lika Mahu apgērbt.

Goija - Kailā Maha
Goija - Apģērbtā Maha

Mūslaiku cenzūras piemēri:

Pēc mutiska Valsts policijas brīdinājuma saņemšanas portāls “Delfi” pievienojas kopējai cīņai pret bērnu pornogrāfiju un izdzēš ziņas ilustrāciju, kurā bija attēlots izrādes “Leļļu opera” reklāmas plakāts jeb tautā sauktais “operas puisītis”.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20169211

Dubultmorāles piemērs:

Tā gadās.

Un viss pārējais ar to plakātu saistītais.

Arī “Putina sistēmas” notikumi bija cenzūras pirksts. Un tādā garā.

Bildītes no Delfi.lv un Apollo.lv:
Cenzūra Cenzūra

Bildīte no nombre.lv:
Cenzūra

Google Cache:
PirmsCenzūras (bilde)

Kaut kas te nelīmējas, ne?

Ja kādam ļoti patīk cenzūra, tad pacentieties atcelt Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu;
Izveidojiet sarakstu (kāds bija PSRS laikos), kurā būtu iekļautas, aprakstītas necenzējamās, atļautās lietas un cenzējamās, aizliegtās.

Šāds saraksts sistēmpaklausīgiem māksliniekiem ļautu vieglāk orientēties savās (ne)radošajās idejās. Ļautu vieglāk apslāpēt ļauno ideju jau saknē, vēl neradot mākslas darbu. Latvijas Cenzūras Saraksts.

Tāds saraksts ir vajadzīgs arī rakstudarbiem, rakstudarbiem internetā.
Latvijas Cenzūras Sarakstā vēlams arī nodalīt, kuros blogos drīkst pateikt bļeģ un kuros portālos jālieto b**ģ, kuros portālos šādas konstrukcijas vispār ir aizliegtas.
Neaizliegsim arī ārzemju sekstūristiem sniegt padomus un norādījumus Latvijas Cenzūras Saraksta veidošanā.

No visa, kas notika, notiek publiskajā telpā es esmu sapratis, ka liela daļa tautas vēlas atpakaļ cenzūru.
Uz priekšu, biedri!

Cenzūra

CCCP_gimn.wav

Both comments and trackbacks are currently closed.

Komentāri

  • P-P!  On Februāris 6, 2008 at 15:28

    Aizmirsi citu pantu:

    “116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.”

    Šis pants atbilst Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību konvenvijas attiecīgajos pantos ietvertajām atrunām.

    Problēma (līdztiesīgi un taisnīgi neatrisināma problēma) rodas, kad ir jānonāk līdz konkrēta gadījuma vērtēšanai. Iznāk patvaļīgi, it sevišķi, ja ņem vērā, ka cilvēktiesību konvencijā ir speciāli atrunāts, ka konvencijas garantētās tiesības un brīvības nevar tikt izmantotas, lai iznīcinātu vai ierobežotu citu tiesības un brīvības lielākā mērā kā paredz konvencija… Praksē tas nozīmē, ka, piemēram, holokausta noliedzēji un vēsturniekiem nav vārda un izteiksmes brīviabas, ko aizsargātu konvencija. Viņu publikācijas un izteiksme vienkārhi ir tiesas lēmumu ceļā izdefinētas ārpus konvencijas brīvību tvēruma. Tā ka cenzūra Eiropā un Latvijā nekad nav izbeigusies. Jautājums (cīniņi) paliek, ko tad pienāktos cenzēt.

    Kā tad būtu ar saturīgu “Bērnu cīsiņu” pārdošanas Pinokio neatļauto “baletdejotājiem raksturīgo pozu” noteikšanas kritēriju diskusiju?🙂

  • P-P!  On Februāris 6, 2008 at 15:30

    holokausta noliedzējiem un t.s. vēsturniekiem revizionistiem

  • nitro  On Februāris 6, 2008 at 23:54

    Šajā rakstā, sapludinot kopā dažādus gadījumus, Tu centies pateikt, ka visur te ir cenzūra un ka tas ir slikti. Taču runa ir par dažādām izpratnēm. Jā, pēc Satversmes cenzūra ir aizliegta, taču primāri tas nozīmē, ka mums nav GlavĻita, kas izlasa visas avīzes un noklausās visus raidījumus un saskaņo to saturu ar oficiālo viedokli. Viena lieta, ja cilvēki nemāk uzvesties un lieto savu brīvību lai aizskartu citus, cita — ja vēl kādi cilvēki vienkārši nevēlas dzirdēt kādu viedokli un lieto savu varu, lai to no publiskās telpas dabūtu prom.

    Līdz ar to Delfu un Apollo aicinājums ziņot par cenzējamu saturu ir pilnīgi kas cits nekā policijas “brīdinājums” vai Alberta aktivitātes. Savukārt “Putina sistēma” ir pavisam cits gadījums — tā ir vienkārši politika.

    Es arī esmu par cenzūru. Taču tādu, kas izslēdz cilvēkus, kas neatbild par saviem vārdiem, nevis tādu, kas neļauj izskanēt kādiem indivīdiem vai grupām netīkamiem viedokļiem. Es esmu par tādu cenzūru, kas ir kompromisa variants, lai indivīdu runas brīvības par stipru nesakautos.

  • BlackHalt  On Februāris 7, 2008 at 9:16

    Jā, nevēlējos padziļināti pētīt katru gadījumu, bet visos kādā posmā kā darbība tika lietota cenzēšana.

  • Helmuts  On Februāris 7, 2008 at 17:22

    visu nelasīju, bet par wiki cenzūru reizēm šermuļi skrien pāri kad kāds lecīgs editors izdzēš tavu dārgo ieguldījumu, un tad gribas atcerēties to pētījumu ka wikipedia nemaz neesot tik precīza un pilna ar kļūdām.

%d bloggers like this: